Man ir pārdomu laiks, tāpēc arī klusēju 
. Daļēji laikapstākļu dēļ un daļēji savas iekšējās pasaules dēļ.
Noskatījos šodien filmu “Sievas”, viss tīrākā “socialā filma”(rāda Kino K-suns). Mana darba sāls un skaistākie brīži. Protams, ja to skatītos kāds no jums ,šis teikums šķistu pilnīgi nesaprotami. Kā var būt labākie brīži- stāsti par vardarbību.
Jā, bet kad, katru dienu redzu neskaitāmus dzīvesstāstu, kuri turpinās no paudzes paudzē un tikai uzpirkstiem saskaitāmi cilvēki ir spējīgi mācīties no savas dzīves pieredzes un labot savas “nolemtības”. Es sāku domāt vai tie retie gadījumi, ka pa īstam vari un spēj iedot cilvēkem tieši to ko viņam vajag, ir tā vērti , lai pārējo laiku čakarētos ar cilvēkiem, kuriem vienīgais, ar ko varēt palīdzēt, ir iedot kārtējo vielas devu (ko es protams nedaru ).
Protams, ka ir tā vērts un es to zinu, bet reizēm kaut kā aizmirstas. Trakākai ir tas, ka es apzinos daudz vairāk kā mani klientu, kuri savas dzīves pavada miglā un nespēj, ne tikai atrast atbildi:” Kāpēc viss notiek tieši ar viņiem”, bet arī uzdod šo jautājumu sev pašiem. Cilvēki neizdara secinājumus, viņi grimst un grimst. Tieši šī apziņa mani pēdējā laikā nomoka. Jo ar katru pieaugušo, kas dara pilnīgi neiedomājamas lietas ar savu bērniem, es laužu sevi, jo palīdzēt tam bērnam reāli nevar ne ar ko. Atliek vienīgi cerēt, ka bērnam, kad viņš izaugs, pietiks gudrība un vēlme mainīt savu dzīvi .
Beidz, Tev kaa soc. darbiniekam, japarstaav viedoklis, ka var palidzeet
))
ja cilvēks pats neapzinās ko viņš dara un kur tas var novest un kas ir jādara lai tā nebūtu, neviens viņam nespēs palīdzēt. Bet bērnus ļoti daudz ietekmē vide, kur viņi atrodas, ta kā lai viņiem palīdzēt ir jāveic pasākumus lai kaut uz neilgu brīdi atraut viņus no distruktīvas vides. Nezinu īstenībā, kas tiek darīts šajā jomā. Mums akadēmijā rādija mazgadīgos, kas sēž kalonijās, konstatēju, ka viņiem trūkts kāda, kas spēc izveidot no viņiem cilvēkus, jo viņi (vismas daži) ir vienkārši bērni kas vēl neīpaši labi saprot kas ir labi un kas ir slikti,nav izveidojies raksturs tā kā ar viņiem tiešām ir jāstrādā, nevis jāievieto slēgtā iestādē, kur viņi attistās kā kurš māk…
pat kolonijam es tev pilniibaa piekrītu, jo salikt baraa jaunieshus, tas ir glupi un nepārdomāti līdz galam.
Un par to vidi – esmu biedzi paarliecinaajusies, ka iznemot beernu no vinam ierastas, bet vardarbīgas vides un laijot padziivot normaalos apstaaklos līzd brīdim, kad vinam atkal ir jaadodas sev jau paziitamajaa vardarbiigajaa videe …. tas rada vel lielaaku traumu, protams tas ir katram individuāli, bet tas gan nenoziime, ka beernam ir jaalauj dziivot taadaa videe….
nee, es domaaju organizejot kaut kaadus pasaakumus, nodarbības, pulciņus, ekskursijas, kaut kā tā, bet protams bezmaksas to neviens nedariis un uz briivpratiibas pamatiem arii ilgi nenotureesies, tur tā medāļas otra puse
un starp citu, daudzi ralsta visādus projektus lai dabūtu naudu no ES fondiem kaut kādam pasākumam, var būt ir vērts mēģināt iesniegt kaut kādu tādu projektu gan pašiem nopelnīt gan laba darbu padarīt
Mazāk uz kino jāstaigā lai sliktas domas pa galvu nemaisītos
.