Sajutos atkal kā īsts students ar vakara baļukiem un skriešanu uz pēdējo autobusu , lai mājās nav jāiet ar kājām.
Vakars sākās ar brīnišķīgu pārstiegumu solistu no grupas “Oceanfall”. Manuprāt viņa vārds ir Kārlis Kazāks.
Jāpiekrīt Goran Goram, kurš koncerta laikā tieca, ka klausoties “Ocenafall” pirmo plati ”Upe bez tiltiem” gribējās teikt ,cik labi, ka arī Latvijā kaut, kas tiks skaists notiek. Nu re , un šis mūziķi nebija vairākus gadus koncertējsi tā kā vakara bija diezgan nozīmīgs vakars šī mūziķa dzīvē, ko varēja arī just.
Protams , ka Man pašai šīs grupas daiļardi patīk klausīties vienai vai ļoti mazā kompānijā, jo skaņdarbi saitās ar ļoti personīgām un intīmām sajūtām par mīlestību un mājām.
Martin Confused nebija ne redzēts ne dzirdēts, bet puiša smaids un dziesmu saturs “paķēra” diezgan ātri. Ļoti maiga un jauka mūzika , kura dod iedvesmu( vismaz man 
) . pat galvenias ka teksti patiešām ir sakarīgi un tam vismaz ir jēga. 
Gorans – visma iepriekš minētajam nāk klāt atraktivitāte un daži pipari. Gorans jau bija redzēt un dzirdēts, bet pie šīs programmas bija pietrādāts un atraktivitātes doza man tik iedota.
Cepuri nost Goranam, ka viņš nes saulītē arī citus , jo nejau vienas viņam izdodas tik vieksmīgi iztiekt mūzikā savas izjūtas.:)
Vakar nolēgumā nodomāju, ka biežāk jāpavada laiks jaukas mūzikas pavadībā un ārpus mājas !!!
Jā, tas man bija atklājums, bet Gorans likās tīri jauks cilvēks. Pēc tās pirmās neveiksmīgās reklāmas kampaņas varēja domāt citādi, bet tā nav.
heh, peedeejais teikums laikam ir maajiens man..
bet ar Kazaaku gan jums ir noveicies – es savaa iedzimtajaa paarspiileeshanas kaaree gribeetu to pat nosaukt par vienu no shii gada lielaakajiem “come-back”iem latvieshu muuzikaa. Un juus bijaat klaat. 
taa teikt – ja ne Led Zeppelin, tad vismaz Oceanfall.
eeee, uuuu, hmmm, kuku ????? JAUNU RAKSTU gaidu es