Daudz vairāk kā izpaust sašutumu par notikumie Tibetā es diemžēl nevaru palīdzēt. Bet aicinu arī Jūs par to padomāt http://youtube.com/watch?v=rA2U8cIjNws un parakstīties http://www.avaaz.org/en/tibet_end_the_violence/98.php/?cl_tf_sign=1 

Patāstiet lūdzu kāpēc pieauguši cilvēki reizēm nemazgājs un  staigāt smirdīgi.

Sajutos atkal kā īsts students ar vakara baļukiem un skriešanu uz pēdējo autobusu , lai mājās nav jāiet ar kājām. 

Vakars sākās ar brīnišķīgu pārstiegumu solistu no grupas “Oceanfall”. Manuprāt viņa vārds ir Kārlis Kazāks.

Jāpiekrīt Goran Goram, kurš koncerta laikā tieca, ka klausoties “Ocenafall” pirmo plati ”Upe bez tiltiem” gribējās teikt ,cik labi, ka arī Latvijā kaut, kas tiks skaists notiek. Nu re , un šis mūziķi nebija vairākus gadus koncertējsi tā kā vakara bija diezgan nozīmīgs vakars šī mūziķa dzīvē, ko varēja arī just.

Protams , ka Man pašai  šīs grupas daiļardi patīk klausīties vienai vai ļoti mazā kompānijā, jo skaņdarbi   saitās ar ļoti personīgām un intīmām sajūtām par mīlestību un mājām.

Martin Confused nebija ne redzēts ne dzirdēts, bet puiša  smaids un dziesmu saturs “paķēra” diezgan ātri. Ļoti maiga un jauka mūzika , kura dod iedvesmu( vismaz man ) . pat galvenias ka teksti patiešām ir sakarīgi un tam vismaz ir jēga.

Gorans – visma iepriekš minētajam nāk klāt atraktivitāte un daži pipari. Gorans jau bija redzēt un dzirdēts, bet pie šīs programmas bija pietrādāts un atraktivitātes doza man tik iedota.

Cepuri nost Goranam, ka viņš nes saulītē arī citus , jo nejau vienas viņam izdodas tik vieksmīgi iztiekt mūzikā savas izjūtas.:)

Vakar nolēgumā nodomāju, ka biežāk jāpavada laiks jaukas mūzikas pavadībā un ārpus mājas !!!

Vakar nācās ar Noru glābt suni -Chau -chau. Riktīgs lācītis, bet apstulbis gan vinsh bija. Gāja kādas 3 reizes pāri ielas braucamajai dalai un par mashiinaam nemaz neuztraucaas. Tā nu mēs ar vinu aprunaajaamies un aizevdaam uz  patversmi. Kur secinaajaam, ka sunukam ir divi gadi un, ka vina saimnieks ir totaali vinu aizmirsis. Nabagam acis bija riktiigi aizpuuzhnojushas. Rezultaata ir taa vai nu saimnieks uzrodas, par ko ir shaubas, vai nu vinam tiek mekleets cits saimnieks. Tā kā ja kāds grib mīļu, mazliet jocīgu lāčuku mājās brauciet pakal vinam uz patversmi UN riktīgs FU tam cilvēkam, kursh to suni pameta. Pilnīga bezadbildība.

       Iekāpu tramvajā un gribēju pirkt biļeti, bet makā viena sīcene . Tā , nu iebēru tramvaja vadītājai 30 santīmus pa 2santīmniekiem. Pretī saņemu skāļu bļāvienu un visādu lamu vārdus, ka es vispār nesparotot , ko daru un , ka esmu pēdējā pī. Tā nu paņēmu naudu atpakāl, centos sevi aizstāvēt, ka nu tā arī ir nauda, bet tomēr sajutu sevī vainas sajūtu un braucu pa zaķi. 

          Pēc kādām 5cām stundām nākot no darba iegāju veiklā, kur savukārt bija lieciniece gluži pretējai sarunai. Divi manāmi iereibuši jaunieši centās nopirkt divus alus, kopā apmēram pa 1,50 ls. Jauniēsi pie kases dod savus 10ls. Pārdevēja jautā vai jauniešiem nav sīkāka nauda. Jaunieši atbild, ka diemžēl, nē. Vārds pa vārdam, gala rezultātā pārdevēja skaļi aurodama pa visu veikalu izkliedz, ka no tik lielas banknotes viņai nav ko izdot, jo vis maksājot ar karti. Un vipār viņa nesaprot, kā šiem puišiem var nebūt karte. Vien no džekiem paņem alu un ieizt ārā no veiča ar tekstu, es tak neiešu te nervus čakarēt. Otrs paliek, jo pārdevēja šiem piesolija atdot visu atlikumu  pa 20 santīmum un māzāk, lai nākamreiz būtu, ko šiem samaksāt. Tā nu pēc 5 minūtēm jaunēklis saņēm sauju ar sīcenu un skāļi lamādamies devās ārā no veikala.  Tātad, es secināju, ka ir jānēs līdzi vesela tonna ar dažādām monētām , lai spētu izpatikt katram pārdevējam. sviets, kur ir palicis teiciens, ka pircējam vienmēr taisnība ??     

Ir atvēries Biotēkas veikals pārdaugavā. Iegāju sākumā ar domu nopirkt acu ēnas, bet izgāju ar Logona caurspīdīgo Hennu rokās un zāļu tējām- viena tonusa pacelšnai otra organisma attīrīšanai.Stāsts sākā ar to, ka es biju diezgan jautrā noskaņojumā un ielaidos sarunā ar pārdevēju. Kura jautāja vai patīkot veikala izkārtojums utt. Izstāstīju par negatīvo pieredzi ar vecrīgā strādājošo Biotēkas pārdevju. Vārds, pa vārdam un izrādijās, ka pāredvēja ar ko es runāju ir, ši veikalu tīkla vadītāja. Tā nu , lūk atliek cerēt, ka sieviete no vecrīgas Biotēkas saņems tikai brāzienu un nevis pārtrauktu darba līgumu.  Jebkurā gadījumā atziņa viena esi mīļs pret saviem klientiem !!!!Aizgāju mājās un ar lielāko prieku, jo man ir jāgatavojs 5dienas eksāmenam anatomijā un nez kāpēc man to darīt negribas, veicu Hennas iezišanu matos. Patīkami pārsteidz jaukais zālīšu aromāts, ko izjutu atverot pašu hennas pūlveri. Pēc stundas izmazgājot matus secināju, ka tie ir kļuvuši kuplāki, spēcīgāki un spīdīgāki. Un starpcitu bija arī pazudusi gandrīz pilnībā mana galavs alerģija, kas galvā jau dzīvo vairākus gadus un nemaksā īri .  Es biju pilnīgā svētlaimē par svaigā siena smaržu, kura bija manos matos un nebija pazudusi pat līdz šodienas pēcpusdienai.Zāļu tējām ir ļoti specifiska garša, bet tonus toč paceļ, visamz man jau tā smarža, kas liek domāt par sauli, vasaru un ezera smaržām.  Tā nu es no visa tā secināju, ka štrunts ar visām aroma un spa terapijām, vajag sienu un zāli smaržot un miers prātam nodrošināts. Riktīgi sagribējas lauku mājs ar čīkstošām dēļu grīdām un visādām zālīšu tējām pie krāsns. Pirti un ezeru .  

Noskatietis šito līdz galam

http://www.pasakas.net/pasaku_kino/catins/catins/

labs un vel paska par Kolhozu arī ir laba

Man ir pārdomu laiks, tāpēc arī klusēju .  Daļēji laikapstākļu dēļ un daļēji savas iekšējās pasaules dēļ.

Noskatījos šodien filmu “Sievas”, viss tīrākā “socialā filma”(rāda Kino K-suns). Mana darba sāls un skaistākie brīži. Protams, ja to skatītos kāds no jums ,šis teikums šķistu pilnīgi nesaprotami. Kā var būt labākie brīži- stāsti par vardarbību.

Jā, bet kad, katru dienu redzu neskaitāmus dzīvesstāstu, kuri turpinās no paudzes paudzē un tikai uzpirkstiem saskaitāmi cilvēki ir spējīgi mācīties no savas dzīves pieredzes un labot savas “nolemtības”. Es sāku domāt vai  tie retie  gadījumi, ka pa īstam  vari un spēj iedot cilvēkem tieši to ko viņam vajag, ir tā vērti , lai pārējo laiku čakarētos ar cilvēkiem, kuriem vienīgais, ar ko varēt palīdzēt, ir iedot kārtējo vielas devu (ko es protams nedaru ). 

Protams, ka ir tā vērts un es to zinu, bet reizēm kaut kā aizmirstas. Trakākai ir tas, ka es apzinos daudz vairāk kā mani klientu, kuri savas dzīves pavada miglā un nespēj, ne tikai  atrast atbildi:” Kāpēc viss notiek tieši ar viņiem”, bet  arī uzdod šo jautājumu sev pašiem. Cilvēki neizdara secinājumus, viņi grimst un grimst. Tieši šī apziņa mani pēdējā laikā nomoka. Jo ar katru pieaugušo, kas dara pilnīgi neiedomājamas lietas ar savu  bērniem, es laužu sevi, jo palīdzēt tam bērnam reāli nevar ne ar ko. Atliek vienīgi cerēt, ka bērnam, kad viņš izaugs, pietiks  gudrība un vēlme mainīt savu dzīvi .

Jūs sevī jūtat patriotismu ??? 

2004/10 – Blondīne šķipsnās

2005/03 – Luksofors

2005/07 – Jau bālāki sārts

2006/04 – Orandžīgie

2006/06 – Trijkrāsu varavīksne

2007/07- atpakaļ pie dabas

turpinājums sekos …