Iekāpu tramvajā un gribēju pirkt biļeti, bet makā viena sīcene . Tā , nu iebēru tramvaja vadītājai 30 santīmus pa 2santīmniekiem. Pretī saņemu skāļu bļāvienu un visādu lamu vārdus, ka es vispār nesparotot , ko daru un , ka esmu pēdējā pī. Tā nu paņēmu naudu atpakāl, centos sevi aizstāvēt, ka nu tā arī ir nauda, bet tomēr sajutu sevī vainas sajūtu un braucu pa zaķi.
Pēc kādām 5cām stundām nākot no darba iegāju veiklā, kur savukārt bija lieciniece gluži pretējai sarunai. Divi manāmi iereibuši jaunieši centās nopirkt divus alus, kopā apmēram pa 1,50 ls. Jauniēsi pie kases dod savus 10ls. Pārdevēja jautā vai jauniešiem nav sīkāka nauda. Jaunieši atbild, ka diemžēl, nē. Vārds pa vārdam, gala rezultātā pārdevēja skaļi aurodama pa visu veikalu izkliedz, ka no tik lielas banknotes viņai nav ko izdot, jo vis maksājot ar karti. Un vipār viņa nesaprot, kā šiem puišiem var nebūt karte. Vien no džekiem paņem alu un ieizt ārā no veiča ar tekstu, es tak neiešu te nervus čakarēt. Otrs paliek, jo pārdevēja šiem piesolija atdot visu atlikumu pa 20 santīmum un māzāk, lai nākamreiz būtu, ko šiem samaksāt. Tā nu pēc 5 minūtēm jaunēklis saņēm sauju ar sīcenu un skāļi lamādamies devās ārā no veikala. Tātad, es secināju, ka ir jānēs līdzi vesela tonna ar dažādām monētām , lai spētu izpatikt katram pārdevējam. sviets, kur ir palicis teiciens, ka pircējam vienmēr taisnība ??
