Vakar pavisma nejauši ienāca prātā noskatīties filmu Kinoteātī. Starp visām “šausmām” manam prātam, ko tur rādija, izdevās izvēlēties patiesi dvēslisku un skaistu filmu “Le scaphandre et le papillon” (”Skafandrs un taurenis”). Franču filmas vienmēr ir izcēlušās, bet šo filmu es nepēju iedomāties nevienā citā valodā, jo tieši, šī dod viņai vieglumu. Man par lielu prieku, ši filma nesatāj tādu lielu traģēdijas sajūtu sirdī.Īpaši spilgti atceros vienu citātu: “Turies pie tā, kas tevi padara par cilvēku”
Ir laikam tādas vairāks kategorijas filmām. Man šī ir mākslas darbs, kuru var baudīt un baudīt un vienmēr var atrast kādu citu noskaņu, nozīmi un ideju.
Iesaku viesiem, kas filmā meklē ko vairāk kā sižetu.
