Lieliski saprotu – ne man vienīgajai pēdējā laika daudzie izteikumi par un ap krīzi burtiski traucē dzīvot. Un situāciju neuzlabo asā vārda “krīze” aizvietošana ar nedaudz pieglaimīgāko “dižķibeli”. Protams, ir jau arī pamats – ķibele patiešām diža, un no kura gala sākt tās dižuma mazināšanu, nav ne mazākās nojausmas.
Bet, kā jau solīju, ne par krīzi. Tā nomoka prātu un ķermeni, un pēc vienas dienas, ko esi pavadījis starp ziņu virsrakstiem un garāmgājēju nodurtajiem skatieniem, tu pats jūties tāds melns, maziņš un nevienam nevajadzīgs.
Kā saukti šai laikā patrāpījušies Jāņi. Cilvēkam vajag svētkus. Pat šādos laikos – nē, precīzāk sakot, jo īpaši šādos laikos ir svarīgi paildzināt prieku! Ja Venēcijas tirgoņi un tūrisma veicinātāji būtu reālisti, iespējams, par šo grezno pagātnes liecinieku ikdienā priecātos vien baloži – jo ir taču acīm redzams, ka pilsēta grimst aizvien dziļāk dūņās. Tad kāpēc censties sevi mānīt?
Ar cilvēka skaistumu ir līdzīgi. Cilvēkam patīk justies labi, izskatīties labi un skaisti, lai vai kādi skeleti sagaida mājās, drēbju skapī. Varbūt kāds to sauks par sevis mānīšanu, man labpatīkas teikt, ka, esot un jūtoties skaisti, mēs ar savu prieku un enerģiju kompensējam ikdienas rūpes un raizes. Nav svarīgākas lietas par šo. Varbūt tāpēc es šovakar neskatīšos ziņas, bet tā vietā iešu vannā, ierīvēšos ar MADARAS mētras dušas ziepēm, aizvēršu acis un būšu savā “happy place”, kā teica Fēbe “Draugos”.
Bet patiesību sakot, šajām pārdomām par iemeslu ir, lūk, šis te:
Noskatoties šo video, protams, gribas vaicāt par to “dižķibeli”, jo šeit nu nekas par to neliecina. Tomēr nedomāju, ka cilvēki ir norāvušies no striķa un tagad izbauda “dzīres mēra laikos”. Cilvēkam vajag svētkus. Vajag iemeslu būt priecīgam. Tieši šobrīd vajag noticēt, ka var būt arī labi. Un MADARA ir vienkārši malači, jo tieši laikā, kad apkārt valda mīnus zīme, tā spējusi sniegt cilvēkam kaut ko skaistu, kaut ko sirdij, kaut ko, kas paceltu pāri tam, ko es šajā rakstā vārdā nesaucu. Nav nemaz tik daudz vietējo ražotāju, kam ir izdevies, taču ikviens piemērs apliecina to, ka mēs varam, ka mums ir spēks un zināšanas, un ka spējam radīt labas, interesantas, noderīgas lietas. Galvenokārt tāpēc, ka Latvijai vēl ir labi, interesanti un noderīgi cilvēki – gan šaipus, gan taipus veikala plauktiem.
Piedodiet, ja brīžiem par jūsmīgu. Tomēr viss, uz ko vēršu domu – kad jūtamies skaisti, labi un novērtēti, kad nefokusējamies uz slikto un nepriecājamies par citu neveiksmēm, un nenopeļam veiksmes – tad arī iedvesmojam citus. Un ja vēl citi cilvēki vai uzņēmumi radīs sevī spēku, attīstīsies, sāks ražot gan vietējā tirgū, gan ārzemēs nepieciešamus un iecienītus produktus un veidos spēcīgus zīmolus, kas nevis pārdod, bet uzrunā, iedvesmo un rada tevī īpašu sajūtu – tad mēs varēsim un būsim spējīgi uz visu.